Реферат

Реферат Procenti

Работа добавлена на сайт bukvasha.net: 2015-10-28

Поможем написать учебную работу

Если у вас возникли сложности с курсовой, контрольной, дипломной, рефератом, отчетом по практике, научно-исследовательской и любой другой работой - мы готовы помочь.

Предоплата всего

от 25%

Подписываем

договор

Выберите тип работы:

Скидка 25% при заказе до 22.9.2024




Siguldas Valsts imnzijas
Kredtu un lzingu procenti
Datums 01.12.2002.
Saturs.

Ievads........................................................................ 3

1. Kredti un to procenti........................................ 4
1. Kredtu procenti Unibank................................... 6


1.      Maistra kredtu.

2.      Hipotku kredtu.

3.      Bvniecbas kredtu.

2. Lzingi un to procenti......................................... 8

Nobeigums................................................................. 9

Izmantot literatra.................................................. 10
Ievads.

Ne visi cilvki Latvij ir tik turgi, ka var atauties iegdties preces uzreiz. Cilvki krj naudu ilgku laiku, lai vartu iegdties kdu konkrtu preci. Tau vii var ar to aizemties no bankm vai lzinga grupm. Bet attiecgi par to viiem jmaks procenti. Katrai kredtiestdei ir savi procenti, ko t liek atmakst atpaka.

Arvien vairk cilvki em kredtus, jo tas viiem dod iespju iegdties preci uzreiz, nekrjot naudu vairkus gadus.

Msdiens ekonomika nebtu iedomjama bez kredtattiecbm. Tas paver plaas iespjas mazajiem raotjiem. Kredts dod iespju savlaicgi un pilngi apmierint uzmuma vajadzbas pc naudas ldzekiem, tos izmantot, lai gtu lielku peu un uzmuma izaugsmi. Tau kredti tiek doti, lai gtu peu no iem darjumiem.

Tas nozm, ka abas puses ir ieguvji, gan kredta mji, gan devji.

Kredti un to procenti.
Kredts (no latu creditum, credere ticçt - uzticties) Naudas ldzeku vai materilo vrtbu nodoana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiu un par zinmu atldzbu (parasti pret attiecgu nodroinjumu).

Kredta btbu, formas, funkcijas un lomu nosaka sabiedriski ekonomisks iekrtas. Kredta attiecbs parasti ir divas puses: kredta aizdevjs (kreditors) un aizmjs (debitors).

Pirms kapitlisma formcijas galven kredta forma bija augotju kredts. T aizdevji bija tirgoi, nodoku atpircji, bazncas, klosteri, bet aizmji skraotji, vergturi, feodi, kas aizdevumu izmantoja tikai par maksanas ldzekli.

Kredts patrina uzmju raoanas un apgrozjuma fondu apriti, sekm apgrozbas izmaksu samazinanos, rentabilittes paaugstinanos. Kredtam ir svarga nozme kapitlieguldjumu efektivittes paaugstinan. Ilgtermia kreditanas noteikumos paredzta atbildba par kredtldzeku mrtiecgu un efektvu izmantoanu kapitlieguldjumos.

Kredtiem ir liela nozme zintnes un tehnikas sasniegumu ieviean, to izstrdes patrinan.

Msdiens ir vairki veidi, k var iegt kredtus. Tos var iegt banks vai lzinga kompnijs. Katra banka piedv savas procentu likmes, tpc jums ir iespja izvltie, kur bank vai lzinga grup js vlaties to emt.

Kredtu avoti ir uz laiku brvie naudas ldzeki, kas nav iesaistti ne raoan, ne preu apgrozb. Tie var koncentrties banks. K jau es minju, par kredtu jmaks procenti. Izir vienkros procentus un saliktos procentus.

●Vienkrie procenti:

piemram: firma bank aizemas 1000 Ls uz 12 mneiem ar procentu likmi 2%. Katru mnesi no aizemts summas jmaks 2%, t.i., 20 Ls. Par seiem mneiem jmaks 240 Ls. Kop bs jatdod 1240 Ls.

●Saliktie procenti:

piemram: firma bank aizemas 1000 Ls uz 6 mneiem ar procentu likmi 2%.

1.      mnes 1000+20 = 1020 Ls (otraj mnes procentus aprins no 1020 Ls, un tas ir 20.04 Ls), tpc

2.      mnes 1020+20.4 = 1040.4 Ls

3.      mnes 1040.4+20.8 = 1061.2 Ls (2% no 1040.4 = 20.8) u.t.t

Kredti var bt:

1.      stermia kredti. (ldz vienam gadam) Tie parasti ir neizdevgi, bet ir situcijas, kad tie ir nepiecieami.

2.      Ilgtermia kredti. (Ilgk par 1 gadu) Tiem savukrt procentu likmes ir zemkas, tau tiek prastas oti spcgas garantijas (parasti nekustamais paums).

Kredta formas:

1. Komercilais kredts:

To pieir uzmumi cits citam preu kapitla forms. Komercil kredta ldzeklis ir vekselis paa pardzme ar noteiktu maksanas termiu. Vien virzien parasti kurs prece, bet otr pc kda laika nauda.

2. Baieru kredts:

To izsniedz bankas un citas kredtiestdes juridiskm un fiziskm personm naudas aizdevuma form.

3. Patria kredts:

Tas tiek pieirts iedzvotjiem, prdodot persong patria preces uz nomaksu. Par patria kredtu tiek iekasts aizdevu procents.

4. Valsts aizmums:

Valsts izlai aizmumu obligcijas. Ts brvi prk un prdod bankas un no tm iedzvotji. Tdejdi valsts ir debitors.

5. Hipotekrais kredts:

Tas ir ilgtermia aizdevums pret lu. Bank var ielt nekustamo paumu, kas atrodas Latvijas teritorij, bet aizdevumi nedrkst prsniegt 60% no las summas.

To izsniedz diem mriem:

a)     nekustam pauma mantoanas un pirkanas krtoanai.

b)     Zemes auglbas uzlaboanai.

c)     ku bvanai, modernizcijai, zemes meliorcijai un citm vajadzbm.

6. Finansilais lzings:

Bankas vai lzinga kompnijas iegdjas darba ldzekus (iekrtas, darbagaldus, manas u.c.) un tos iznom, nosakot noteiktu procentu likmi.

7. Studentu kredts:

o kredti var saemt studjoie studenti, kas apgst akredittas studiju programmas. Kredta apjoms maksimli ir 35 Ls mnes.

Overdrafts (bankas kredta prsniegumi):

Overdrafts ir summa, kuras robes banka kredit teko konta panieku virs kont eso ldzeku atlikuma. Overdrafts faktiski ir stermia kredts, kuru parasti izsniedz bez nodroinjuma uz termiu, kas nav ilgks par 12 mneiem. o kreditanas veidu izmanto gan fiziska personas , gan juridiskas personas (visbiek to izmanto fiziskas personas).

Kredti tiek grupti ar pc to izlietojuma:

1.      Investciju kredts, ko izsniedz pamatldzeku atjaunoanai, palielinanai.

2.      Uzmuma ldzeku kredts, ko izmanto, lai palielintu apgrozmo ldzeku daudzumu.

3.      Sezonas kredts ldzeku prvarana pirms sezonas vai sezonas laik.

4.      Patria kredts tiek pieirts iedzvotjiem pirktspjas pastiprinanai.
Kredtu procenti Unibank.

K jau jebkur uzmums ar banka grib nopelnt. Bet lai nopelntu ir jpiesaista klienti. Tpc bankas veido dadks kampaas, atlaides un daudzus citus paskumus, kas vartu veicint bankas izaugsmi.

Unibanka piedv:

1.      Maistra kredtu.

2.      Hipotku kredtu.

3.      Bvniecbas kredtu.

u.c.
1. Maistra kredts.

Maistra kredts paredzts studiju maksas seganai strdjoiem, kas stud maistrantr, augstk lmea profesionlaj studiju programm vai doktorantr, kuru regulrie ikmnea ienkumi vismaz trs mneus tiek prskaitti uz kontu Unibank.

Aizdevuma apjoms

Miniml aizdevuma summa ir atbilstoa maksai par vienu studiju semestri, maksiml par vienu studiju gadu.

Procentu likmes
:


Ja Js esat Studenta Bankas lietotjs, tad procentu likme ir tikai 0.9% mnes jeb 11% gad.

Ja Js Studenta banku vl neizmantojat, procentu likme ir 1% mnes jeb 12% gad.

T k izmantoanas laiks ir neilgs (6 mnei) un summas nelielas, tad kredta sadrdzinjums ir niecgs. Piemram, par kredtu vienam semestrim:

Summa LVL 260, termi 6 mnei - aizdevuma procenti sastda aptuveni 9 latus.
Summa LVL 500, termi 6 mnei - aizdevuma procenti sastda aptuveni 18 latus.


Komisijas maksa:

Vieng komisijas maksa ir par Maistra kredta pieprasjuma izskatanu:

Studenta Bankas lietotjiem - LVL 2.
Prjiem LVL 3.


2. Hipotku kredts:

Hipotku kredts piemrots, lai Js vartu:

1.      iegdtiesvai remontt nekustamo paumu;

2.      saemt naudu citiem mriem.

Aizdevumu Js varat saemt latos, ASV dolros un eiro.

Miniml aizdevuma summa Ls 3000 vai ts ekvivalents cit valt.
Aizdevuma summa var sasniegt 85% no nekustam pauma tirgus vrtbas. Aizdevuma summa ir atkarga no termia.


Aizdevuma termi var bt no 2 ldz 40 gadiem.

Aizdevuma procentu likmes Hipotku kredtam var bt divjdas pc Jsu izvles:

1.      fiksta likme (tiek noteikta 2 gadu periodam),

2.      mainga likme (tiek noteikta reizi 3 mneos).

3. Bvniecbas kredts:

Aizdevuma valta:

Aizdevumu Js varat saemt latos, ASV dolros vai Eiro.

Miniml aizdevuma summa:

LVL 3000 vai ts ekvivalents cit valt.

Aizdevuma apjoms:

Izsniedzam Bvniecbas kredta summa - ldz pat 75 % no bvobjekta nkotnes vrtbas.

Aizdevuma termi

Maksimlais Bvniecbas kredta termi ir 1 gads. Pc objekta nodoanas ekspluatcij Bvniecbas kredta tiek prformts par Hipotku kredtu ar atmaksas termiu ldz pat 40 gadiem.

Procentu likmes

Procentu likmes ir divjdas pc Klienta izvles:

1. mainga - ar iespju mainties kredta lgum atruntos laika periodos saska ar 3 mneu UNIBOR, LIBOR likmes svrstbm
2. fiksta nemainga ldz Bvniecbas kredta prformanai par Hipotku kredtu vai darbbas izbeigans dienai (maksimli 1 gads)


Klients maks procentus no faktiski izmantots Bvniecbas kredta summas.
Lzings un to procenti.

Izcelsme no angu valodas leasing < to lease iznomt.

Lzings auj iegt mantu lietoan, par to maksjot noteiktu summu katru mnesi, ldz tiek nomaksta visa priekmeta vrtba un lzinga priekmeta paumtiesbas priet pircjam.

Lzings tiek dalts divs grups:

1.    
Finansu lzings:
aj gadjum lzinga mjs sedz visas izmaksas saisttas ar lzinga objekta ekspluatciju, un, protams, patur visu peu, ko gst ekspluatjot o lietu vai objektu. Nokrtojot visus maksjumus, lzinga mjs kst par lzinga objekta panieku.

2.    
Operatvais lzings (saukts ar par nomu):
Lzinga objekts, lzinga periodam beidzoties, nepriet lzinga mja paum, bet gan paliek t devja paum, t.i. lzinga mjs em objektu tikai lietoan.

Lzinga mjs ir persona, kas iegdjas lzinga objektu un maks ikmnea maksu, kas sastv no amortizcijas maksas, procentiem un citiem maksjumiem.

Lzinga kredts ir mazk riskants par naudas kredtu, jo naudas aizdevumu izsnieganai ir nepiecieama la, kuras vrtba prsniedz saemto naudas summu. Lzinga kredts savukrt nozm, ka tiek aizdots kds darba ldzeklis, kas ir lzinga devja paums, ttad tas vienlaikus ar ir kredta nodroinjums. Td ar lzinga procentu likme tiek noteikta zemka nek aizdevumu procenta likme.
Nobeigums.

K jau var secint, mums ir pieejami visdi kredtu veidi gan ilgtermia, gan stermia. Patrtjam ir iespja izvlties pc via uzskatiem izdevgko no tiem. K ar ir daudz kredtiestu, kuras piedv mums savus pakalpojumus. Pircjam ir lielkas iespjas iegdties vrtgkas prece pateicoties kreditoriem.
Izmantot literatra.
1.      Junior Achievement Latvia Biznesa Pamati.

2.      Latvijas Padomju enciklopdija.

3.      INTERNETS www.unibanka.lv




1. Реферат на тему Расчет стоимости проектируемой модели и размещение ее на рынке
2. Реферат Обзор рынка подсолнечного масла
3. Реферат на тему Word War One Essay Research Paper War
4. Доклад на тему Если у вас гипертония
5. Кодекс и Законы Лесной кодекс РФ
6. Контрольная работа Наступательные стратегии
7. Курсовая на тему Анализ себестоимости продукции ОАО Санчурский маслозавод
8. Реферат на тему Учебник по международным отношениям
9. Курсовая Экологический мониторинг нефтяных загрязнений
10. Сочинение на тему Литературный герой ВАЛЬСИНГАМ