Реферат Spros i Predlozenie
Работа добавлена на сайт bukvasha.net: 2015-10-28Поможем написать учебную работу
Если у вас возникли сложности с курсовой, контрольной, дипломной, рефератом, отчетом по практике, научно-исследовательской и любой другой работой - мы готовы помочь.
Предоплата всего
от 25%
Подписываем
договор
SATURS
IEVADS- 4
PIEPRASJUMS- 5
PIEDVJUMS- 8
PIEPRASJUMA UN PIEDVJUMA ELASTBA- 10
NOBEIGUMS- 13
IZMANTOTS LITERATRAS SARAKSTS- 14
IEVADS
Ekonomik ar pieprasjumu saprot cilvku vlanos un gatavbu iegt sav lietoan noteiktu preci vai pakalpojumu. Cilvku vlmes prvras pieprasjum tikai tad, kad viiem ir nauda, ar ko samakst par vlamo preci.
Savukrt, ar piedvjumu nesaprot ts preces, kas tiek uzkrtas kaut kur firmu noliktavs, bet gan prdevju un raotju rcbu tirg, mainoties cenm.
Pieprasjums un piedvjums ir tirgus svargas sastvdaas, kuru svrstbas regul tirgu un nosaka raotjam ko raot, k raot, cik raot, kam raot.
Pieprasjuma un piedvjuma mijiedarbb funkcion svargs elements k cena. No ts svrstbm ir atkarga pieprasjuma un piedvjuma elastba.
Studiju darb apskatti gadjumi kdos pieprasjums un piedvjums ir elastgs, neelastgs vai viends mainoties preces cenai. Pieprasjums raksturo sakarbu starp cenm un preu daudzumu, kuru vartu nopirkt, pastvot noteiktm cenm. Tikldz mains precei cena, mains ar prdots preces apjoms. Ja cenu pazemina- tiek vairk prdots. Td prdevji rko preu izprdoanas, lai atbrvotos no liekajiem preu krjumiem. Pastv virkne faktoru, kas tirg var maint preces pieprasjumu, piemram, izmaias pircju ienkumos, aizvietotjpreces cena, preu kvalitte, reklmas ietekme, jaunu preu pardans tirg.
Piedvjuma btba ir tda, ka prdevji palielins preu piedvjumu, ja tirgus cena ks augstka, un samazins piedvjumu, ja tirgus cena ks zemka. Ttad, jo augstka ir preces cena, jo lielka ir raotju ieinterestba o preci raot un piedvt patrtjiem. Ja cenas savukrt samazins, tad raotjam zd stimuls s preces raot un prdot. Pastv zinma sakarba pieaugot vienam lielumam, pieaug ar otrs (cena piedvjums), kura tiek saukta par piedvjuma likumu. Ar piedvjumam pastv virkne faktoru, kas maina to, piemram, jaunu tehnoloiju ievieana, raoanas izmaksu lmenis, nodoki, muitas noteikumi u.c..
Sav studiju darb izmantoju ar grafiskos attlus pieprasjuma un piedvjuma izmaim pie dadm cenm, nosakot piedvjuma vai pieprasjuma elastbu.
PIEPRASJUMS
Pieprasjums ir noteikta veida preu vai pakalpojumu daudzums, kuru patrtji vlas un ir spjgi nopirkt par noteiktu cenu, noteikt laika posm. Pieprasjums ir sakarba starp preces vai pakalpojuma cenu un ts iespjamo prdoanas apjomu, tas ir cenas funkcija
QD n = f (Pn),
kur QD n - n-t veida preu pieprasjums,
Pn n-t veida preces cena.
Sakarbu starp preces cenu un prdoanas daudzumu var attlot tabulas vai grafika veid. 1.tabul uzrdti dati par dinanas uzmuma pieprasjums, ieprkot gailenes.
1.tabula
Visbiek pieprasjumu attlo grafika veid, kur uz horizontls ass pieraksta pieprasjuma apjomu un uz vertikls ass cenu.
Cenas faktors izmaina pircja vietu uz pieprasjuma lknes. Tas nozm pieprasjuma apjoma izmaias.
Kustba pa pieprasjuma lkni izsaka apgriezti proporcionlas attiecbas starp cenu un pieprasjuma apjomu. Jo zemka cena, jo lielks pieprasjuma apjoms un otrdi. Td gadjum pieprasjuma lknes virzba ir uz leju.
1.zmjums
1.zmjum grafiski attlots uzmuma pieprasjums pc gailenm un attiecgi ar iepirkanas cena. Lkne ir lejupsldoa un tas nozm, ka pazeminoties cenai, pieaug pieprasjums. Ttad, snes ir kuvuas tik ltas, ka uzmumam ir izdevgi iepirkt lielkos daudzumos, nek tas bija skum, kad snes maksja 0,80 Ls.
Pieprasjuma btba:
pazeminoties kdas preces cenai, s preces cilvki prk vairk nek tad, ja s cenas ir augstas; prdevji rko izprdoanu par zemkm cenm, jo zina, ka atbrvoties no liekajiem preu krjumiem ir iespjams, pazeminot cenas, nevis paaugstinot;
noprkot vairk preu vienbu, cilvki sasniedz noteiktu vajadzbu piestinjuma lmeni, td katra nkam ts paas preces vienba dod mazku labumu nek iepriekj un katra nkam vl mazku (piemram, otr tortes gabala ana);
ja precm cena pazemins, tad par saviem ikmnea ienkumiem vai ietaupjumiem cilvkam rodas iespja nopirkt vairk o preu, neatsakoties no citiem nepiecieamajiem pirkumiem.
Pastv dadi faktori, kas tirg var maint pieprasjumu:
w izmaias pircju ienkumos;
w aizvietotjpreces cena (gailenes ampinjoni, baravikas; sviestu - margarns u.t.t.);
w gaume, mode, preu kvalitte;
w jaunu preu pardans tirg;
w preu prdoana uz kredta, lzingi;
w inflcija;
w nodoku izmaias u.t.t.
Pieaugot pircju ienkumiem, pieprasjuma apjoms pc vairuma preu pieaug, un otrdi, samazinoties pircju ienkumiem, s preces prk mazk. das preces sauc par normlprecm (sk.2.zmjumu).
2.zmjums
Bet t tas nav ar vism precm. Ja ienkumi prsniedz noteiktu lmeni, patrtji var mazk pirkt piemram sojas konfektes, kas ir ltkas, bet var atauties pirkt okoldes konfektes, kas ir drgkas.
Aizvietotjpreces ir preces, kuras var lietot kdas citas preces viet, piemram, sviestu var aizstt ar margarnu. Ja pieaugs sviesta cena, cilvki vairk pirks margarnu, ldz ar to pieprasjums pc margarna pieaugs, bet pc sviesta samazinsies.
Pircjam ir brva iespja izvlties preci, un ja cenas ir viendas ldzgm precm, tad izvle bs par labu kvalitatvkai, modernkai vai reklamtkai. Piemram, no vienda auduma uztas divas kleitas, cena vienda, modei viendi, bet anas kvalitte atiras, tad izvle bs par labu kvalitatvk uztajai kleitai.
Ar jaunu preu pardans tirg piesaista pircju uzmanbu, jo rada pircj zikri, cerbu, ka tas bs kaut kas labks, nek parasti pirktais.
Ar pieaugot tirgus apjomam, pieaug ar pieprasjums un otrdi. Mainoties iedzvotju skaitam, mainoties transporta sistmai var mainties tirgus apjoms, kas protams iespaidojas uz pieprasjumu. Piemram, krorta ciemati pie jras, kur uz savm vasarncm vasar sabrauc atptnieki, veikal pieaug pieprasjums pc dadm prtikas precm, pirms nepiecieambas precm, bet ziem, kad laika apstki vairs neauj dzvot vasaras mjis, iedzvotju skaits ir samazinjies un ttad, ar nav pircju, kas ieprkas aj veikali un nav pieprasjuma pc precm.
Btiski ietekm pieprasjumu ar pircju prognozes (pamatotas vai nepamatotas) par iespjamm cenu izmaim kdai precei, par naudas reformm, valdbas lmumiem u.t.t. Piemram, par kartupeu cenm, jo pavasar un vasar spcgo lietusgu rezultt, ruden bija slikta kartupeu raa, kartupei ldz pavasarim var nepietikt, tpc daudzi savlaicgi jau ruden iepirka lielkus krjumus par ltkm cenm. Saldzinjum ar pagjuo gadu, kdai zemnieku saimniecbai pieprasjums pc kartupeiem ir lielks, pat neskatoties uz to, ka ogad cena ir augstka nek par kdu kartupei tika tirgoti pagju gad.
PIEDVJUMS
Piedvjums ir noteikta veida preu daudzums, kuru raotji (prdevji) vlas un ir spjgi saraot un piedvt prdoanai tirg par noteiktu cenu noteikt laika posm.
Sakarba starp preces cenu un prdoanai piedvto preu apjomu (piedvjumu) var attlot tabulas vai grafika veid. 2.tabul doti dati par kda uzpircja gaileu daudzumu, kuras tiks piedvtas prtikas prstrdes uzmumiem, atkarb no s preces cenas.
2.tabula
3.zmjums
Grafik redzams, ka ldz ar cenas pieaugumu kst lielks ar piedvto preu apjoms.
Piedvjums ir cenas funkcija
QS n = f (Pn),
kur QS n - n-t veida preu piedvjums,
Pn n-t veida preces cena.
Tpat k pieprasto preu apjomu, ar piedvto preu apjomu ietekm virkne citu faktoru:
w jaunu tehnoloiju ievieana;
w raoanas izmaksu lmenis;
w nodoki;
w muitas noteikumi;
w investciju iespjamba;
w kredta procentu likmes;
w raotju (prdevju) skaits.
Piemram, tehnoloijas pilnveidoana dos iespju paaugstint raoanas efektivitti, kas nozm raot produkcijas vienbu ar mazku resursu patriu. Tdjdi, pastvot dotajm resursu cenm, samazinsies raoanas izmaksas un pieaugs raoanas apjoms.
Piedvjumu iespaido ar raotju skaits jo vairk firmu raos preci, jo lielks bs preu piedvjums un otrdi.
Kredtu procentu lielums ietekm raoanu un piedvjumu, jo parasti iegdjoties tehnoloijas preu raoanai, tiek emts aizmums no bankas, un ja, pieaug kredta procents, tehnoloijas kst drgkas un mazk pieejamas.
PIEPRASJUMA UN PIEDVJUMA ELASTBA
Dadu lielumu iedarbba uz pieprasjumu un piedvjumu uz dadm precm var bt atirga. o lielumu iedarbbas apjomu var noteikt aptuveni pc lknes kpuma. Jo lzenka lkne, jo preces pieprasjuma (piedvjuma) izmaias, ietekmjoajam lielumam mainoties, ir lielkas. Tau ds iedarbbas noteikanas veids nav preczs, tpc ka lkne dados ts posmos var bt ar atirgu kpumu, turklt dadas preces uz ietekmjoo lielumu rea dadi. Tpc ir nepiecieams ietekmjoo lielumu iedarbbas mrs, kas der vism precm un auj ts savstarpji saldzint. ds mrs ir elastba.
Elastba ir viena mainga lieluma reakcijas mrs uz cita mainga lieluma izmaim. Pieprasjuma elastba atkarb no cenas ir prdoto preu apjoma relatvas izmaias atkarb no cenas relatvajm izmaim.
Pieprasjums ir elastgs, ja dots procentuls cenas izmaias rada lielkas procentulas pieprasjuma izmaias. Piemram, ja cena samazins par 4%, bet pieprasjums pieaug par 8%.
Pieprasjums ir neelastgs, ja dots procentuls cenas izmaias rada mazkas procentuls pieprasjuma izmaias. Piemram, ja cena samazins par 4%, bet pieprasjums pieaug tikai par 1%.
Viendi elastgs pieprasjums ir tad, ja dots procentuls cenas izmaias izraisa tdas paas procentuls izmaias. Piemram, ja cena samazins par 4% un ar pieprasjums pieaug par 4%.
Elastbas kvantitatvais mrs ir elastbas koeficients (E), kuru nosaka di:
Pieprasjuma apjoma pieaugums (%)
Cenas samazinans (%)
jeb
Kur E elastbas koeficients,
∆ Q pieprasjuma apjoma izmaias,
Q - skotnjais pieprasjums,
∆ P cenas izmaias,
P - skotnj cena.
Stingru noteikumu attiecb uz faktoriem, kas nosaka pieprasjuma elastbu nav, tomr var mint daus praktiskai darbbai lietdergus elastbu ietekmjous faktorus:
w Aizstjamba. Jo tirgu vairk pieejami attiecga produkta aizstjji, jo pieprasjums pc produkta ir elastgks.
w Pirms nepiecieambas preces un luksusa priekmeti. Pieprasjums pc pirms nepiecieambas precm parasti ir neelastgs, pieprasjums pc luksusa precm ir elastgs.
w Preces patsvars patrtja budet. Jo lielks preces patsvars patrtja budet, jo lielka ir pieprasjuma elastba;
w Laika faktors. Jo lielks ir laika posms lmuma pieemanai, jo pieprasjums ir elastgks.
Piedvjuma elastba ir piedvjuma reakcijas mrs atkarb no cenas izmaim.
Piedvto preu apjoma izmaias (%)
Cenu samazinans (%)
jeb
kur Es piedvjuma elastbas koeficients;
∆Qs - piedvts preces apjoma pieaugums;
Qs - skotnjais piedvjums;
P - skotnj cena.
Atkarb no t, vai piedvjuma apjoma procentul palielinans ir lielka, mazka vai vienda ar attiecgajm cenu procentulajm izmaim, izir elastgu, neelastgu un viendelastgu piedvjumu.
Svargs faktors, kur btiski ietekm piedvjuma elastbu, ir laiks, kds ir raotja rcb, lai reatu uz produkta cenas izmaim. Jo raotjam vairk laika, lai piemrotos cenas izmaiai, jo vairk mainsies raoanas apjoms un jo elastgks ir piedvjums. To nosaka tas, ka raotja reakcija uz cenu ir atkarga no resursu prplanas iespjm no vienas nozares otr. Bet resursu prplanai ir nepiecieams laiks.
NOBEIGUMS
Pieprasjuma un piedvjuma analze ir svargs instruments, kas dod iespju izprast daudzus ekonomiskos procesus: k socilie, politiskie un ekonomiskie faktori ietekm tirgus cenas, k valdbas lmumi, nodoki un subsdijas, muitas tarifi un kvotas ietekm raotju un patrtju.
Ptot pieprasjuma un piedvjuma mijiedarbbu, izzinm tirgus mehnisma darbbu, k is mehnisms nosaka raoanas apjomus un cenas.
Pieprasjumu nedrkst identifict ar vajadzbu, jo vajadzba prvrtsies par pieprasjumu, ja bs nepiecieam naudas summa iegdei.
Gan pieprasjums, gan piedvjums ir atkargs no daudziem ietekmjoiem lielumiem un daa no tiem patstvgaj studiju darb ir uzskaitti.
Pieprasjumam ir normla reakcija, ja preces cenai pieaugot, pieprasjums pc s preces samazins. Savukrt piedvjuma reakciju uzskata par normlu, ja preces cenai paaugstinoties (pazeminoties), piedvjuma apjoms ar paaugstins (pazemins). Sakarba starp preces cenu un pieprasjumu vai piedvjumu grafiski attlota studiju darba 1. un 3. zmjumos. Piemram, palielinoties mjsaimniecbas ienkumiem, preces pieprasjumam ir vrojami di prmaiu varianti: normlai (augstvrtgai) precei pieaug, bet mazvrtgai precei samazins. Galvenie lielumi, kas ietekm pieprasjumu ir di: Pieprasts preces cena, citas preces cena, patrtju ienkumi.
Elastba ir viena maing lieluma reakcijas mrs uz cita maing lieluma izmaim. Elastbas lielumu raksturo koeficients. Ja t absolt nozme ir lielka par vienu, tad pieprasjums (piedvjums) ir elastgs, ja mazka par vienu, tad tas ir neelastgs. Pieprasjums ilg laik parasti ir elastgks nek s laik, jo patrtjs drgk kuvuo preci aizstj ar ltku preci. Elastbu veidi un elastbu ietekmjoie faktori apskatti studiju darba 11.lpp.
Ja pieprasjums ir elastgs, tad, lai palielintu kopjos ienkumus, cena ir jpazemina, bet, ja pieprasjums ir neelastgs, cenu pazeminot, kopjie ienkumi samazinsies. Ttad, lai pareizi veidotu cenu politiku, uzmjam ir jzina, vai pieprasjums ir elastgs vai neelastgs.
IZMANTOTS LITERATRAS SARAKSTS
1. Gods U. Mikroekonomika I. Biznesa augstskola Turba, Rga 2000.-135 lpp.;
2. Nepors V. Ievads mikroekonomikas teorij. Rgas Tehnisk universitte, Rga 1996. 129 lpp.;
3. Nepors V., Ruperte I., Saultis J. Mikroekonomika. Kamene, Rga 2000.- 132 lpp.;
4. Oevskis G. Mikroekonomika. Latvijas tautsaimniecbas vadtju un specilistu institts, Rga 1997.- 115 lpp.;
5. kapars R. Mikroekonomika. Latvijas Akadmisk bibliotka, Rga 1995.-249 lpp.
