Реферат Bankovskoe delo
Работа добавлена на сайт bukvasha.net: 2015-10-28Поможем написать учебную работу
Если у вас возникли сложности с курсовой, контрольной, дипломной, рефератом, отчетом по практике, научно-исследовательской и любой другой работой - мы готовы помочь.
Предоплата всего
от 25%
Подписываем
договор
Latvijas Universitātes
Ekonomikas un vadības fakultāte
Finansu un kredīta katedra
Referāts
Naudas un banku sistēma
Centrālā Banka
Rīga 1998
SATURS
Ievads 3
1. Banku sistēmas elementi un to analīze 4
1.1 Centrālā banka 4
1.2 Komercbankas 5
1.3 Speciālās un investīciju bankas un pārējās kredītiestādes 6
2. Latvijas banka 7
2.1 Latvijas Bankas vēsture 7
2.2 Latvijas bankas struktūra 8
Secinājumi un priekšlikumi 10
Izmantotās literatūras saraksts 11
Pielikums 12
Ievads
Centrālai bankai valstī ir nozīmīgākā vieta banku sistēmā. Centrālā banka ir galvenais posms banku sistēmā, un tā ar dažādu monetāro politiku instrumentiem regulē naudas apgrozību valstī.
Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijā tika uzsāktas reformas, lai valstī izveidotu tirgus ekonomiku. Stabilizācijas un strukturālo reformu programmas ietvēra strauju cenu liberalizāciju, subsīdiju atcelšanu, finansu disciplīnas pastiprināšanu un liberālas tirdzniecības un maksājumu sistēmas izveidošanu. Jau pašos reformu procesa pirmsākumos Latvijā tika ieviesta nacionālā valūta, tādējādi Latvijas Bankai radot iespēju īstenot neatkarīgu monetāro politiku. Latvijas Bankai ir nacionālās valūtas emisijas monopoltiesības. Veidojot un īstenojot monetāro politiku, Latvijas Banka ir juridiski un faktiski neatkarīga.
1997. gadā bankas sagatavoja finansu pārskatus saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un tos pārbaudīja starptautiskas auditorfirmas. 1997. gadā banku sektora kopējais kapitāls un rezerves palielinājās par 21%, kopējie aktīvi - par 17% un noguldījumi - par 28%.
Šī referāta mērķis ir pētīt un analizēt Latvijas Banku, tās būtību, nozīmi valsts ekonomikā, apskatīt banku sistēmu kopumā, novērtēt un izteikts secinājumus par Latvijas Banku.
Lai sasniegtu referātā izvirzītos mērķus ir svarīgi risināt sekojošus uzdevumus:
1) parādīt bankas sistēmu un tās elementus;
2) atspoguļot Latvijas Bankas vēsturisko attīstību, tās struktūru;
3) aplūkot un izpētīt Latvijas Bankas tagadējo darbību un darbības mērķus.
Problēmu pētīšanai galvenokārt izmantota Latvijas Bankas izdales materiālus par bankas ekonomiskajiem rādītājiem.
Pētīšanas periods ietver posmu no 1991.gada līdz 1998.gada vidum, bet apskatot Latvijas Bankas vēsturisko attīstību tas sniedzas līdz 1918. gadam.
Referātā ir izmantoti LR - likumi, kas ir saistīti ar bankām, autoru speciālā ekonomikas literatūra, kā arī statistiskie izdevumi.
1. Banku sistēmas elementi un to analīze
Lai varētu izprast kā centrālā banka valstī regulē ekonomiku, īstenojot naudas un kredīta politiku, jāaplūko un jāanalizē visa banku sistēma kopumā.
Banku sistēma ir ar likumu noteikts banku un kredītiestāžu kopums, kas darbojās noteiktā sakarībā. Pasaulē plaši izplatīta ir divpakāpju banku sistēma.
1.1 attēls
1.1 attēls. Banku sistēmas uzbūve.
1.1 Centrālā banka
Katras valsts banku sistēmas galvenais un centrālais posms ir centrālā banka. Vairumā valstu tā ir neatkarīga banka, kas ir likumdevēja pārziņā. Tai ir monopoltiesības izlaist naudu apgrozībā un regulēt tās kustību valstī. Centrālās bankas funkcijas ir šādas [5, 86]:
1. naudas emisija un naudas apgrozības regulēšana;
2. valsts kasiera funkcija;
3. banku bankas funkcija;
4. ekonomikas regulēšana ar naudas un kredīta metodēm.
Naudas emisijas un naudas apgrozības regulēšana ir senākā un viena no svarīgākajām centrālo banku funkcijām. Likums nosaka, ka centrālai bankai ir monopoltiesības izlaist naudu apgrozībā. Dažās valstīs ir saglabājies otrs emisijas centrs, t.i., Finansu ministrija, kas izlaiž valsts kases zīmes.
Centrālajā bankā ir atvērti centrālo un vietējo valsts pārvaldes orgānu, kā arī valsts kases tekošie konti brīvo naudas līdzekļu glabāšanai. Tā veic visas operācijas, kas ir saistītas ar valsts līdzekļu saņemšanu, izlietošanu un glabāšanu. Centrālā banka veic arī visas operācijas, kas ir saistītas ar valsts vērtspapīriem, piešķir valstij kredītus.
Centrālā banka neapkalpo uzņēmumus un fiziskas personas, bet tās klienti ir komercbankas un citas kredītiestādes, tāpēc arī centrālo banku dēvē par “banku banku”. Komercbankas un kredītiestādes centrālajā bankā glabā savas rezerves, kuras ir obligātas un noteiktas ar likumu. Centrālā banka izsniedz arī aizdevumus komercbankām un kredītiestādēm.
Ekonomikas regulēšana ar naudas un kredīta metodēm ir pasākumu kopums, kuru īstenojot centrālā banka izmaina naudas daudzumu apgrozībā, banku kredīta lielumu, procentu likmes un citus naudas apgrozības un aizdevumu kapitāla tirgus rādītājus. Naudas un kredīta politikas virzieni ir šādi [5, 88]:
1. kredīta ekspansija jeb kredīta palielināšana;
2. kredīta restrikcija jeb kredīta sašaurināšana.
1.2 Komercbankas
Komercbankas banku sistēmā ir galvenais posms. Tām ir visplašākais iestāžu tīkls, tās apkalpo visdažādākos klientus un tajās koncentrējās vislielākais kapitāls. Komercbankas ir finansu iestādes, kas darbojas kā starpnieks starp uzkrājējiem un aizņēmējiem. Tās pieņem depozītus no fiziskām un juridiskā personām, tad izmanto šos depozītus, lai piešķirtu aizdevumus citām fiziskām un juridiskā personām.
Komercbankas operācijas dalās 3 lielās grupās [ 5, 92]:
1. pasīvās;
2. aktīvās;
3. komisijas.
Veicot pasīvās operācijas, komercbankas mobilizē un uzkrāj brīvas naudas kapitālus. Pasīvās operācijas rezultātā veidojas bankas resursi jeb pasīvi. Pasīvus veido bankas paša kapitāls - dibināšanas pamatkapitāls, rezerves kapitāls un nesadalītā peļņa. Otra pasīvu grupa ir noguldījumi. Noguldījumi var būt termiņnoguldījumi un pieprasījuma noguldījumi. Banka savus resursus var veidot iegādājoties no citām bankām līdzekļus kā arī pārdodot vērtspapīrus ar nosacījumu, ka tos atpirks.
Pasīvo operāciju rezultātā mobilizētos naudas līdzekļus banka iegulda dažādos pasākumos ar mērķi gūt peļņu. Komercbankas izsniedz kredītus par augstākiem procentiem nekā par piesaistītajiem līdzekļiem ir jāmaksā. Aktīvajām operācijām vēl pieder investēšana kapitālieguldījumos un naudas līdzekļu izvietošana vērtspapīros.
Komisijas operācijas banka veic klienta uzdevumā, saņemot par to noteiktu atlīdzību.
Latvijā komercbankas un pārējās kredītiestādes regulē 1995. gada 5. oktobrī pieņemtais " Kredītiestāžu likums", kā arī likumi - "Par uzņēmējdarbību", "Par akciju sabiedrībām", "Par vērtspapīriem" u.c likumi un normatīvie akti.
Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku" 10. pantu Latvijas Banka veic banku un pārējo kredītiestāžu darbības uzraudzību un revīziju. Šo funkciju veikšanai Latvijas Bankā ir izveidota Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde, kuras kompetencē ietilpst kredītiestāžu licencēšana (Licencēšanas daļa, Juridiskā daļa), uzraudzība (Uzraudzības daļa), kā arī aktīva līdzdalība banku darbību regulējošo likumdošanas aktu izstrādē un Latvijas Bankas normatīvo noteikumu sagatavošanā (Metodikas un analītiskā daļa).
Bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents 5 milj. ekiju, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa. Tām bankām, kuras bija reģistrētas jau līdz "Kredītiestāžu likuma" spēkā stāšanās brīdim, saskaņā ar šī likuma pārejas noteikumiem jāievēro, ka bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir:
1. no "Kredītiestāžu likuma" stāšanās spēkā līdz 1996. gada 31. martam - ne mazāks kā 100 000 latu;
2. no 1996. gada 1. aprīļa līdz 1998. gada 31. martam - ne mazāks kā 1 000 000 latu;
3. no 1998. gada 1. aprīļa līdz 1999. gada 31. decembrim - ne mazāks kā 2 000 000 latu.
Lielo riska darījumu ierobežojumi.
Kredītiestādes darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10% no kredītiestādes pašu kapitāla. Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu vairāk nekā astoņas reizes. Par kredītu, kas pārsniedz 100 000 latu, kredītiestādei nedēļas laikā pēc tā piešķiršanas jāinformē Latvijas Banka. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25% no kredītiestādes pašu kapitāla. Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15% no kredītiestādes pašu kapitāla.
1.3 Speciālās un investīciju bankas, pārējās kredītiestādes
Tā kā šī referāta mērķis ir parādīt un analizēt Latvijas Bankas monetāro politiku, kura tā īsteno, regulējot naudas daudzumu apgrozībā, bet tā kā lielākie naudas līdzekļi tiek mobilizēti komercbankās, tad autors tikai īsumā atspoguļos pārējās bankas un kredītiestādes.
Speciālās bankas ir bankas, kas specializējušās kādas noteiktas tautsaimniecības nozares apkalpošanā vai atsevišķu operācijas veikšanā. Parasti speciālo banku grupā ietilpst lauksaimniecības, ārējās tirdzniecības un hipotēku bankas. Latvijā pastāv tikai 1 speciālā banka - Zemes un hipotēku banka. Tās darbību regulē likums “Par zemes un hipotēku banku”, kas pieņemts 1995. gada janvārī un noteikumi par hipotēku aizdevumiem.
Investīciju bankas mobilizētos naudas līdzekļus iegulda dažādās tautsaimniecības nozarēs ilgtermiņa aizdevuma veidā. Likums “Par Latvijas Investīciju banku” nosaka, ka tās pamatmērķis ir veicināt Latvijas ekonomikas attīstību.
Pārējās kredītiestādes ir investīciju kompānijas un investīciju tresti, finansu kompānijas, apdrošināšanas kompānijas, krājkases, pensiju fondi, lombardi, kredīta korporācijas.
2. Latvijas Banka
Saskaņā ar 1992.gada 19.maija pieņemto likumu “Par Latvijas Banku”, Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Latvijas Banka savā darbībā veicina brīvu konkurenci, resursu efektīvu piešķiršanu un apriti, finansu sistēmas stabilitāti, koordināciju un uzraudzību.
2.1 Latvijas Bankas vēsture
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna bija jārada gan valsts finansu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta.
Lai varētu realizēt sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika piešķirtas emisijas tiesības. Tās pagaidu statūti tika apstiprināti 1922. gada 19. septembrī ar Ministru kabineta lēmumu, un tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu.
Banku nodibināja uz Valsts Krāj- un Kredītbankas bāzes, Latvijas Bankai 1922. gada 1. novembrī pārņemot tās aktīvus un pasīvus, un jau 2.novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - 500 Latvijas rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo valsts centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to nodrošinājuma un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
1923. gada 24. aprīlī Saeimas plenārsēde apstiprināja Latvijas Bankas statūtus, ko valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja 2. jūlijā. Banku vadīja padome un valde. Padomes sastāvā bija tās priekšsēdētājs, viņa vietnieks un 11 locekļu, bet valdē bija iekļauts galvenais direktors, viņa vietnieks un trīs direktori.
Par pirmo padomes priekšsēdētāju tika iecelts finansu ministrs Ringolds Kalnings. 1926. gadā par padomes priekšsēdētāju kļuva tautsaimnieks un Saeimas deputāts Rīgas Diskonta bankas direktors Jūlijs Celms, bet 1931.gadā viņu nomainīja Ādolfs Klīve, kas vadīja padomi līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā.
1924. gadā jau bija izveidojusies Latvijas Bankas struktūra: bankas centrāle (Rīgā, K. Valdemāra ielā 2a), 8 bankas nodaļas, kuras veica visas operācijas, un 14 nodaļas, kuras veica tikai valsts kases funkcijas, kā arī dažas pasīva (noguldījumu) operācijas. Šāda struktūra saglabājās līdz 1940.gadam.
1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija un 5. augustā Latvija tika inkorporēta PSRS. 1940. gada 25. jūlijā tika pieņemts likums par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju. Nacionalizētās kredītiestādes apvienoja, un tās kļuva par Latvijas Bankas nodaļām. 13.jūlijā tika atlaista Latvijas Bankas vadība. Par jauno bankas padomes priekšsēdētāju Ministru kabinets iecēla Pēteri Ozolu. 3. augustā tika pieņemts likums par visu banku (ieskaitot Latvijas Banku) padomju atcelšanu, nododot to pienākumus jaundibinātajām valdēm. Par jauno Latvijas Bankas direktoru (valdes priekšsēdētāju) Ministru kabinets iecēla Kārli Zandersonu, par direktoriem - bijušās Latvijas Bankas padomes un valdes locekļus: Kārli Vanagu, Ernestu Ozoliņu un Jāni Stalbovu. Šāda bankas vadības shēma funkcionēja līdz 1940. gada 10. oktobrim, kas bija Latvijas Bankas juridiskās likvidācijas datums. Ar šo dienu Latvijas Bankas vietā stājās PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris kā centralizētās PSRS banku sistēmas sastāvdaļa. Par tā pirmo pārvaldnieku tika iecelts PSRS Valsts bankas pilnvarotais Latvijā G. Teplovs, par viņa vietnieku kļuva K. Zandersons. Latvijā pakāpeniski tika ieviesta PSRS naudas sistēma. Iedzīvotājus iepriekš nebrīdinot, 1941. gada 25. martā anulēja latu.
1941. gada jūnijā Latviju okupēja Vācijas karaspēks. Pirmajās dienās pēc tā ienākšanas Rīgā Latvijas Banka atsāka darbību, taču naudas emisijas tiesības tā neatguva.
Vācu okupācijas laikā centrālās bankas funkcijas veica Rīgas valsts kredītkase. Tika realizēta īpaša okupētajām zemēm paredzēta naudas politika, kuras mērķis bija šo zemju pakļaušana un izlaupīšana.
Pēc 2. pasaules kara Latvija atkal nonāca PSRS finansu un kredīta sistēmā. Gan naudas emisiju, gan valsts kases funkcijas veica PSRS Valsts banka, bet Latvijas PSR naudas sistēma atradās pilnīgā tās kontrolē.
80. gadu vidū PSRS politiskās un ekonomiskās pārkārtošanas radītās iespējas tika izmantotas arī Latvijā, kur jau 1988. gadā sākās banku sistēmas reorganizācija. 1987. gadā PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris tika pārdēvēts par PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku, taču par valsts centrālo un emisijas banku nekļuva.
1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma likumu "Par bankām" un lēmumu "Par Latvijas Banku". Tas noteica, ka Latvijas PSR tiek dibināta (faktiski - atjaunota) Latvijas Banka - vietējā centrālā banka - patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem. Taču tikai pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3.septembra lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju" Latvijas Banka kļuva par reālu centrālo un emisijas banku. Tā pārņēma savā īpašumā un struktūrā PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku u.c. valsts kredītiestādes. Par Latvijas Bankas prezidentu kļuva Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas vadītājs Einars Repše. 1992. gada 4. Martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par 1922. gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņemšanu". Latvijas Bankas kā valsts centrālās un emisijas bankas statusu galīgi nostiprināja 1992. gada 19.maijā pieņemtie Latvijas Republikas likumi "Par bankām" un "Par Latvijas Banku". Pirmo reizi Latvijā likumdošanas ceļā tika nodrošināta valsts centrālās bankas neatkarība no valdības politikas. Likums "Par Latvijas Banku" neparedzēja tās komercdarbību, tāpēc tika pieņemts lēmums par 49 tās nodaļu pārveidošanu un privatizāciju.
1990. gada 31. jūlijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu". Latvijas nacionālās valūtas atjaunošanu sagatavoja Latvijas Bankas padome sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu konsultantiem. Tika izveidota Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kas 1992. gada 4. maijā pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes - Latvijas rubļa - laišanu apgrozībā. 1993. gadā apgrozībā tika ieviesta Latvijas Republikas nacionālā valūta - lats. Nauda atguva agrākajos gados zaudētās funkcijas. Naudas reformas sekmīga norise un lata ieviešana radīja priekšnoteikumus pārejai uz tirgus ekonomiku.
2.2 Latvijas Bankas struktūra
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde. Bankas padomes sastāvā ir 8 cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un 6 padomes locekļi. Bankas prezidents ir Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs. Latvijas Bankas padomes izveidotā valde 6 cilvēku sastāvā veic bankas praktiskā darba operatīvo vadīšanu.
Latvijas Bankas prezidentu ievēl Saeima uz 6 gadiem. Pašreizējais Latvijas Bankas prezidents ir Einars Repše, kurš tika iecelts Latvijas Bankas prezidenta amatā 1991.gada 3.septembrī un 1997.gadā atkārtoti ievēlēts. Bankas prezidents apstiprina Latvijas Bankas struktūru, pieņem darbā un atbrīvo no darba Latvijas Bankas darbiniekus..
Latvijas Bankas padome pieņem lēmumus Latvijas Bankas vārdā. Tā nosaka vispārējo naudas politiku, Latvijas Bankas aktīvo un pasīvo operāciju procentu likmes. Bankas padome izskata ārvalstu banku pieteikumus šo banku nodaļu, filiāļu un pārstāvniecību atvēršanai Latvijas Republikā, lemj par licenču izsniegšanu šo kredītiestāžu darbībai Latvijā.
Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem.
Latvijas Bankas valde veic bankas praktiskā darba operatīvo vadīšanu, realizē bankas padomes direktīvas naudas apgrozības un kredītiestāžu uzraudzības jomā. Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs ir Ilmārs Rimšēvičs, valdes priekšsēdētāja vietniece Māra Raubiško un valdes locekļi ir Roberts L. Grava, Reinis Jakovļevs, Helmūts Ancāns Antonija Sileniece
2.1 attēlā var aplūkot Latvijas Bankas struktūru. Padomes pakļautībā ir valde un sekojošas pārvaldes - prezidenta konsultants, sabiedrisko attiecību pārvalde, iekšējās revīzijas pārvalde, juridiskā pārvalde, ārējo sakaru pārvalde, aizsardzības pārvalde un kases un naudas pārvalde, kuras pakļautībā ir visas Latvijas Bankas filiāles. Zem valdes ir monetārās politikas pārvalde, kredītiestāžu uzraudzības pārvalde, valūtas uzraudzības pārvalde, grāmatvedības un norēķinu pārvalde u.c. pārvaldes.
Izmantotās literatūras saraksts
1. Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Banku’’, 19.05.1992
2. Latvijas Republikas “Kredītiestāžu likums”, 05.10.1995
3. Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Innvestīcijas banku”, 30.03.1993
4. E.Kassalis. Makroekonomika. - R.: LU, 1995. - 144 lpp.
5. E.Zelgalvis. Kapitālistisko valstu naudas apgrozība un kredīts. - R.: Zvaigzne, 1982. - 253 lpp.
6. Latvijas statistikas gadagrāmata
7. Informācija par Latvijas Banku elektroniskā formā
